ziniet, ir tāds nedēļas izdevums - patiesā dzīve. kā atvēru pirmo lappusi - tā iekritu uz stundu pusotru, kāmēr visu izlasīju no vāka līdz vākam. es jums teikšu, nenormāli interesants nedēļas izdevums! pēc galīga šarlatāna neizskatošamies dziednieka visādi vēstījumi, aizskustinoši pozitīvi apststāsti par pansionāta iemītniecēm, raksts/intervija ar andreju žagaru, normāls neraudulīgs stāsts iz dzīves par prostitūtu, kuru pārdevis pašas tēvs... vienvārdsakot, normāla literatūra slapjai svētdienai. kā diez tas viss izskatītos, un kas to lasītu, ja tas būtu iesaiņots atraktīvā poptrašīgā dizainā. pieliktu tik vienu dzejas lappusi klāt un būtu gatava intelbeņķu tējaplejamā lasāmviela. man - kā slimniekam ar sertifikātu - patika.