daudzi no mums beiži ir domājuši - nu, kāpēc viņš (vai tikpatlabi arī viņa) cibā var tā (nu, TĀ) raxtīt, bet dzīvē... nu, dzīvē ir kā ir kā sacīt jāsaka. tad tiek izdarīts kaut kāds maldīgs secinājums par to, cik daudz viņam (vai tai pašai viņai) nozīmē ciba, ko viņš (un viņa) tur atrod un ko no tā neatrod dzīvē. tik vienkārši top spriedumi, tik eleganti formulējas teorēmas, salīdzinot ar to, cik sarežģīti ir dzīvot, bļe. neko jaunu es nepasaku, bet tas jau nav mans mērķis. man atkal iet labi. un es jūs visus mīlu, bļe.