šonakt kāvos. man bija tādā diskopanku modē uzcirsti mati, skrēju pa naksnīgajām ielām, meklēdams tualeti. atradu to beidzot kaut kādā kinoteātrī, kurš atradās otrajā stāvā, bet jau pie ieejas viens paprāvs vīrietis ar skūtu galvu piedraudēja mani piekaut - teica, ka es jobannijs panks. tas nāca līdzi tualetē, kur visas kabīnes bija par mazu, lai paslēptos. tas gan godīgi pagaidīja, kamēr es pačurāju, un tad taisījās man brukt virsū. ko darīju es? man pēkšņi rokās uzradās spogulis, kuru es viņam rādīju - sak, paskaties uz sevi pats. nelīdzēja. nācās ar to spoguli (kas nu jau vairāk atgādināja izlietni) cirst bandītam pa pauri. netrāpīju, jo pēkšņi ceļā uzradās pilns ar ķīniešu lampinjoniem. tad viņš saniknojās, aizskrēja prom līdz trepēm (kinoteātris bija otrajā stāvā - vai arī tās bija tikai tualetes bez kinoteātra), nolauza tādu atskabargainu dēli no margām un nāca atkal virsū. veiksmīgi izvairījies no mana belziena ar spoguli, tas centās ar dēli iešķelt man pa vēderu, bet man kaut kā radās izdevība tam iedot pa seju. trāpīju kaut kur blakus degunam, un tad vēlreiz un vēlreiz un vēlreiz. vairākas reizes dabūju pa kunģi, bet tomēr beigās viņš bija beigts.

visstulbākā vieta bija tā, kur es vēl esmu kabīnē un domāju tā: nu, paga, paga, šitais taču ir sapnis, viss būs tā, kā es gribēšu.. bet, no otras puses, bail vienalga nenormāli.