es totāli nespēju koncentrēties uz darbu, par kuru es zinu, kā to paveikt. vai ja ne zinu, tad vismaz esmu pārliecināts, ka problēmu ar to nebūs, ka nav, tā sacīt, nekāda challenge. tas ir tik šausmīgi garlaicīgi, ka es vienkārši nespēju sevi piespiest.

tāpēc arī es vienmēr izdomāju visādus sīkumus, par kuriem man nav ne mazākās jausmas, vai tos vispār esmu spējīgs uztaisīt. un tad es mokos, mokos un mokos kamēr uztaisu, bet toties nezūd interese. tikai tā es spēju strādāt, un tas mani mazliet biedē.