piemēram, mūzika mani ierauj tā, ka laukā neatstāj ne kripatiņas veselā saprāta. kaut kādi fizikas un bioloģijas pigori mani paņem savā varā un informatīvi izplatās, parazitējot uz manas stāstītkāres. tad es vēl varu arī sākt teju vai bimbāt pie kaut kāda visai netalantīga fotodarba izzstādē par veciem cilvēkiem. manipulācija mani noliek uz lāpstiņām un kā spitting cobra vienmēr nekļūdīgi trāpa acī.

bet es gribētu tā, lai es varētu saglabāt kaut kādu vēsumu un distanci tais brīžos, pieslēgumu realitātei. un lai pēc tam nav jākaunas.