taksometra šoferim šī bija pirmā nakts darbā, un viņš nezināja, kur atrodas tas miests, kur es dzīvoju. pats kazahs, atbraucis no almadas, caur ufu. tur viņam kalnos mājiņa bijusi, dārzā āboli, bumbieres, aiz sētas pļava, bet aiz tās, piekalnē, egļu mežs. savukārt, aiz tā - klintis, bet aiz klintīm... kad atbraucis rīgā, pirmais, ko pamanījis - gaiss. sladkij kakoj. un pirmoreiz jūru ieraudzījis, un arī jūras gaisu sasmaržojis. tad - strādājot kaut kur latvijas ziemeļos, priecājies, ka te viss visu vasaru zaļš, jo tur, pie viņa mājiņas, netālu no almadas, kad maijā zāli nopļauj, visu vasaru pēc tam dzeltena, izkaltusi. arī sieva pārcēlusies uz šejieni - astoņdesmit astotajā, divus gaus pēc viņa. piedzimis otrais dēls. i tak ja srazu poljubil latviju.

šīsnakts sarunas ar dreamisover un skuka, un teeja kontekstā, nu... te ir patiesība - te! tai taksistā taču!