miers. patiesībā es strādāju visu dienu bez apstājas, uz pusstundu izgāju ārā sniegu nošķūrēt, bet pēc tam uzreiz vēl sasvīdis sēdos atpakaļ. jauns darbs man kā mazais pirkstiņš tam, kuru viegli sasmīdināt - tikai man darbs, lai arī ar pirkstiņiem, tomēr nav par smiekliem. pakustini pirkstiņu no rīta un strādā visu dienu ;) perversi, ne.

un tad es klausos mūziku visu laiku. man ir tādas stulbas austiņas apkārt ausīm apkabināmas - nopirku lidmašīnā, laižoties no āfrikas. par vienu eiro, bet turas toties, nelūzt. dators arī turas, un un un pildspalva, ko pagājušonedēļ nopirku londonā, arī turas. neraksta uz rakstāmajiem diskiem, bet citādi jau laba. nuja, pats es arī turos, uz trim bruņurupučiem turos, kas turās uz deviņiem ziloņiem, kas balto zalkšu jūrā ka zirgi miglā.

ziniet, baltie zalgši ir tik tievi kā micēlija diegi - pa gabalu pēc migliņas izskatās. un tad viņi atrod viens otru, pa lielu gabalu saož savu friend for life, un tad viņi satiekas, bet drīz jau mirst, jo visa dzīve notērēta miglā miglai miglu meklējot.

nuja. pēc tam es klausījos tādu ātru un ritmisku mūziku, ātri maisīju ar kājām gaisu zem galda un cerēju pulksteņa ciparnīcā ieraudzīt savu veiksmi, un tā pagāja visa diena. drīz jau ar pie miera jāiet, panorāma garām. apsaluši saldi kartupeļi ar biezpienu un lokiem --- pavasaris. jā, ir ir pavasaris, gribās arī vasaru --- man no vīkenda palikusies neprātā nopirtkta cigarešu paciņa, tagad es aiziešu lejā pie krāsns izpīpēt vienu cigareti. un uzčubināt veco. pagales jāžāvē, visa malka šogad slapja, citādu neesmu redzējis. slapja jau atvesta, un ar pie mums sallīst, jo te jau tik vārghuļi dzīvo. māja kā piepe, paši kā

- pēc cik gadiem man būs desmit santīmu biļete trolejbusā?

absurds jautājums.