kamēr vēl vējš pieņēmās spēkā, visi mājdzīvnieki gulēja uz vēdera, saspringuši, acis plati vaļā, gatavi kuru katru brīdi celt trauksmi. no televizrora skan tā draudīgā mūzika - sazvērestība, grāfs cietumā. varbūt mirs. es no augšstāva nonesu blumbergus un komputātoru. grāmatas - sķita ka - nav jāglābj, jo tām pirmajā brīdī nekas slikts nevarētu notikt. nelīst taču.

tagad, kad brāzmas ar kaucošu, dūmenī svilpjošu spēku drāžas pāri vienmērīgā intensitātē, zvēri aizmiguši, filmā nāk atrisinājums. revolūcija. grāfs paglābts. bastiņa savā stūrī skaļi krāc.

pie ārdurvīm mums atnesta vētras dāvana. smuks priedes zars, kam skujas liekas pārāk zaļas. un čiekurs. liels čiekurs, tāds jocīgs gan, pusatvēries, tas ir, pie gala atvēries, bet pie pamatnes vēl ciet. kā maiss, kam gals vaļā. bet pilns dārzs ar zariem. no rīta būs interesanti.

pēdējais check-up. pūš no dienvidrietumiem. koku pa ceļam uz māju nav. vienīgi jumtu var nonest. bet dators un gleznas drošībā. un zvēri krāc.