bet tomēr ir tik forši grimt tajā saldajā "eu, bet tas jeibogu ir neizskaidrojami". kā medū, jauki, patīkami kņud arī, nu, un vēl pats sajūties tā mistiski, kā tāda pasaku grāmata. un grozi galvu, valbi acis un plāti rokas - tā pailgi, lai pārējiem tas arī pieliptu, un viņi arī sāktu valbīt acis. sākumā gan viņi parausta plecus, bet ja tu paturpini ilgāk tās acis valbīt, tad beigu beigās jau var itin veiksmīgi visus piedabūt darīt to pašu. ja ne kā citādi, viņus piespiedīs pieklājība un iedzimtā takta sajūta. un vēl ir arī svarīgi pārējiem
neļaut aizmirst, ka "tie ir
īsti iksfaili" - ieteicams to laiku pa laikam atkārtot, un drīz vien var pamanīt, ka pārēji acis valba, galvu šķoba un rokas plāta jau tikko tu sāc kaut ko teikt. "labrīt!" (acis) "kā jums iet?" (galva) "paldies, labi" (rokas). un ir arī par ko parunāt.
(maya, tā nav atbilde par tiem burbuļiem, tu man tikai liki šito atcerēties)