vakar vakarā ar to vēl viss nebeidzās - izrādījās, ka mikučī ir piedirsis brāļa gultu (laikam par to, ka šis tās atslēgas sniegā pazaudēja). tad pa nakti man no tā visa uznāca paranoja, kas tikai pastiprinājās, kad, iededzinot gaismu, pulkstenis rādīja 4:44 (labi, protams, ka ne 6:66 - un tomēr). toties šorīt advokāts jau tupēja autobusā uz cēsīm, kad viņu beidzot izdevās sazvanīt, lai uzprasītu otras atslēgas.

no otras puses - t.i., ārpuses - sniega darbi visu rītu, kas, kā izskatās, tūlīt atkal aizsnigs ciet. a tā jau smuki vispābā ne?