no paša rīta, tikko es atveru acis, sākas strīmings - it kā prāts to vien būtu gaidījis: "ā, pamodies, ja? nu, tad sākam!" domas skrien tādā tempā, ka nevaru nemaz izsekot, kur nu vēl atcerēties, - it kā visu nakti būtu krājušās, krājušās viena uz otras, un tagad tās kāds kuriķis kā akmeņogles prāta pavērtajā mutē žvikt žvikt žvikt šššš...

ne jau es sūdzos, tikai man liekas, ka daudz ekonomiskāk būtu pa nakti neko nekrāt šitādā manierē.