monamūrs ir izgais II
spēka krājumos palikušas tikai mieles, un lielais miegs nesnauž. tomēr vannā iegūtā tīrības sajūta ir rezervējusi ievērojamu daļu prāta asuma, par to maksājot ar pēkšņu maņu jūtīgumu. istabas trokšņiem piesējusies spocīga reverberācija (vai varbūt tā ir mūzika?), un caurspīdīgie jau atkal klauvēja pie durvīm. man pret viņiem nav iebildumu tikmēr, kamēr viņiem nav iebildumu pret mani. bet otrreiz līdz vannas istabai aiziet es tomēr nevarēšu.

rezumē: būšanai vienam mājās ir savi plusi un savi mīnusi