Man joprojām ir īpašas attiecības ar Mego.
Eju es šodien turpu nopirkt miltus un auksto zupu ar atlaidi, gatavojos iet iekšā, bet uz ietves blakus ieejai apsargs un bomzis risina kaut kādu dialogu.
Tas bomzis ir gluži rāms, ne kašķējas, ne lamājas, ne rokas vicina.
Apsargs kā argumentu izvelk asaru gāzes baloniņu un iepūš viņam acīs.
Es tajā brīdī esmu apsargam aiz muguras. Jo grasos iet iekšā veikalā.
Vējš pūš uz manu pusi.

Nu, pēc tam, kad ielas malā izklepojos un izspļaudījos, man nebija vairs ne mazàkās vēlēšanàs atstāt Mego jebkādu savu naudu.

Mūsdienās laikam jebkuru frizieri, kas spēj sajaukt bļodiņā krāsu ar attīstītāju, sauc par koloristu? Vai zināt kādu, kurš/kura patiesi spēj piemeklēt cilvēkam ideālo matu toni (tā lai turpināt krāsot var arī mājās pats)?

Fotografēšanās ar Ričardu Gīru ir kargo kulta izpausme?

Besī lasīt feisbukā visus tos priecīgos postus, kur jūs stāstāt, kā esat kaut kur iestājušies, kaut ko pabeiguši, kādus jaunus diplomus un grādus saņēmuši. Beidziet vienreiz mācīties un sāciet kaut ko darīt!

Leldes Dreimanes ģimenes locekli nokodis kaimiņu ģimenes loceklis.

Pirms 10 gadiem izteicu tādu minējumu:
"Bet tagad mans nezinātnisks viedoklis - es sāku domāt ka pārtikā uzņemtais cukurs veicina konstantu, hronisku iekaisuma procesu organismā."

Un pamanīju tādu kā apstiprinājumu: https://www.biorxiv.org/content/10.1101/2025.03.25.645339v1

Lai viedās brilles kļūtu par tikpat pašsaprotamu ikdienu kā viedtālruņi (kad cilvēki pat neiet ārā no mājas bez tām un visi skatās ekrānos), paies aptuveni 7 līdz 10 gadi (ap 2033.–2036. gadu).( ... tālāk ... )

Savukārt Kalnciema kvartāla lieliskākais sezonas koncerts, šķiet, bija šodien. Lūsēns ar Muktupāvelu un Čaku, visi nosaluši un pēc starpbrīža 2/3 skatītāju aizgāja mājās sasilt un skatīties hokeju, bet mūzika bija tāda, ka es domāju, kur to tagad atrast internetā, lai klausītos vēl...

Dailes teātris mani lielākoties garlaiko vai nogurdina, bet gribētos paslavēt "Anarhista nejaušo nāvi". It īpaši, lasot atsauksmēs, ka daži tur neko nav sapratuši un aizgājuši pēc pirmā cēliena (lai balansētu ar pretēju viedokli). Bet nu, neies jau tāpēc reģistrēties.

Izrādē patiešām ir vizuālā dramaturģija, nevis vienkārši scenogrāfija. Telpa spēlē pati savu spilgtu lomu, un pirmo reizi sagribējās turpmāk palaikam izvēlēties izrādes nevis pēc aktieriem vai režisora, bet scenogrāfa, tik aizraujoša ir šī saspēle ar dzīvajiem izrādes dalībniekiem. Dinamika uz skatuves notur skatītāju zāles uzmanību visu izrādes laiku, bez atslābuma (kas arī nav Dailei tipiski). Mana līdznācēja par Veličko sajūsmā stenēja ik pa brīdim.

Nomainīju ģimenes ārsti. Tur aizstājēja, jauna, sprigana dakterīte, pēc dekrēta atgriezīsies īstā, 2 gadus jaunāka un vēl spriganāka. Saziņa pa whatsapp, māsiņa normāla!!! Saka, ka "normāli cilvēki raksta whatsapā, mums gan daudz gados vecu pacientu, tie nemāk internetus un zvana. Ja vajag nosūtījumus vai receptes, rakstiet". Visa nepieciešamā informācija sasprausta pie kabineta durvīm līdzņemamās zīmītēs. Un nesēž tur bars ar gaidošiem klepotājiem, gaidot, kad ta par viņiem apžēlosies un pieņems.
Tagad tikai tai vecajai jāaiznes paziņojums, lai šī izsniedz manu pacienta kartīti.

Cik bunkurus Latvija uzcēla 4 gadu laikā? Nekur nevaru atrast statistiku.