mildas lietus
Teo sāpēja zobs un pie zobārsta bijām pierakstījušies otrdien, bet tik ilgi gaidīt nevarēja. Pieņēma mūs kaut kā tomēr šarlotē, jo sāp. un izrāva. Bet viņai ļoti viss sāpēja. un tas mans nervozitātes līmenis un jūtīgums par šitām štellēm nemazinās ne no bērna uz bērnu, ne no tā, ka ir jau pieredzēts. Es vienkārši nevaru tolerēt, ka viņai sāp. Mani tas uzplēš un viss ir slikti. Labi, tagad viņa aizbrauca pie tēta atpūsties, bet man ir jāiet runāt radio un es nezinu, kā lai to izdara cilvēcīgi, jo es vienkārši gribu sēdēt un raudāt četras dienas no vietas. Bet vēl varbūt arī, ka es beidzot varu atļauties sajust, cik man tas ir grūti (protams, viņai grūtāk), jo šoreiz bija viņas tētis, kurš tad nu šobrīd ir atbildīgais. Parasti es esmu atbildīgā un es nevaru piņņāt, jo es esmu atbildīgā par visu. Es ļoti gribu paraudāt. un man bail, ka es tai radio apraudāšos