Pēc visām „nodošanām”, „atlaišanām” un „lidošanām”, šodien atgriežoties darbā jūtos ļoti neērti. Lai arī šādai pretrunīga rakstura sadzīvei būtu jāsēj taisna pacilātība un sirdsmiers, drīzāk klātesošs ir kaut kāds grūti paskaidrojams kauns. Pat ne tik daudz priekšniecības, cik taisni un aktīvi maucošu dbiedru priekšā. Gribētos domāt, ka par darbu ir jāpriecājas tāpat kā par brīvām dienām. Taču es gruzos, kaut arī pagājušā nedēļā paspēju izdarīt patīkami daudz - saslimt, gulšņāt, izveseļoties, stipri strādāt, nestrādāt, kā arī uzņemt augstus ārzemju viesus.