Pilnmēness nogurdinātie - Mulsinošie niekkalbji

From: begemots Date: 27. Jūlijs 2006 - 14:19 (Link)

Okei, tad še precizējums no manas puses savukārt.

Es lietoju vārdus "dzīves jēga" principā tā kā aprakstīts tevis norādītajā wikpedia's lapā:
But life's purpose isn't the same thing as human purpose, though it is a factor thereof. Human purpose is determined by humans, completely without supernatural influence

Proti, dzīves jēga man latviski saistās praktiski tikai un vienīgi ar "human purpose" un nekādi ne ar turpat teikumu iepriekš minēto:
To the humanist, (biological) life's purpose is built-in: it is to reproduce.

Jo jēga manā uztverē ir tīri cilvēcisks jēdziens. Jēgu mēs piešķiram savā domāšanā (Neizslēdzu, ka daži citi dzīvnieki arī to dara - varbūt savādāk, varbūt nē). Tikko mēs sākam runāt par "dzīvības" jēgu tā prasās kaut kāds domājošs subjekts, kurš šo jēgu ir nu piemēram izvēlējies. Un tad rodas tas, kas te ik pa brīdim diskusijās pazib - piesegts ar bioloģiska tipa a la zinātniskumu, Mātes Dabas tēls.
Velk uz panteismu, un kas smieklīgākais - bieži vien no tiem, kas nostāda sevi kā tādas zinātniskas pieejas aizstāvētājus - var vilkt diezgan labas paralēles ar soikins iztirzātajiem ezotēriķiem - tikai no otra gala.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: barvins Date: 27. Jūlijs 2006 - 16:08 (Link)

"Tikko mēs sākam runāt par "dzīvības" jēgu tā prasās kaut kāds domājošs subjekts, kurš šo jēgu ir nu piemēram izvēlējies."
Tas ir pretrunā ar to, ka "To the humanist, (biological) life's purpose is built-in: it is to reproduce."
Tur nav kaut kas sajaukts?
Dzīvības jēga = life's purpose. Ietilpst standarta komplektā.
Dzīves jēga = human purpose. Pats izvēlas.

Katrā ziņā, pagaidām ir izrādījies tīri izdevīgi piešķirt dzīvei tādu pašu jēgu, kā dzīvībai. Instinkti strādā manā labā, un, galu galā, atkrīt problēmas ar visiem tiem aplauzieniem un dzīves jēgas maiņām, kad izrādās, piemēram, ka iegādāties Porsche ir pārāk dārgi, vai, ka mirt valsts labā nebūt nav jauki, un tādā garā. Cilvēku dzīves jēgas mēdz būt visai sāpīgas, ja tās pārāk atšķiras no reālās situācijas un reālajām iespējām.

Nu, nez kā tur ir ar to Mātes Dabas tēlu. Saka jau, ka zinātne ir mūsdienu reliģija, bet... nu neredzu es tur nekādu tēlu, neredzu, kas tur būtu personificējams un īpašs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: begemots Date: 28. Jūlijs 2006 - 15:34 (Link)

Es nezinu vai tur ir kas sajaukts -- citēju vārds vārdā.

Manā izpratnē "dzīvības jēga" ir bezjēdzīgs savārstījums to iemeslu dēļ, kurus nupat jau rakstīju - proti jēga ir kaut kas (laikam sanāk simbolisks), ko piešķir kaut kam saprāts. Pasaulē lietas vienkārši notiek - tām nav nekādas iekšējas jēgas pašas par sevi, tātad arī "dzīvības jēga" ir vienkārši kaut kāds savārstījums, ko atkal jau ir piešķīris notiekošam procesam cilvēks ar savu nepieciešamību visu kategorizēt un klasificēt.

Ja jau dzīves jēgu vienādo ar instinktiem, tad te sanāk nedaudz paradoksāli. Optimāli instinkti strādā tavā labā tikmēr kamēr tos vari zināmā mērā apspiest/piesegt vai ignorēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: barvins Date: 28. Jūlijs 2006 - 21:27 (Link)

Ok, sāku saprast, kur ir aizķeršanās.
Tu saki:
"Tikko mēs sākam runāt par "dzīvības" jēgu tā prasās kaut kāds domājošs subjekts, kurš šo jēgu ir nu piemēram izvēlējies."
Un tu saki arī: "Pasaulē lietas vienkārši notiek", un tam es piekrītu.
Bet, ja reiz lietas vienkārši notiek, tad nav nepieciešams, lai kāds to būtu izvēlējies. T.i., neprasās "kaut kāds domājošs subjekts". Baktērijas tīri labi tiek galā arī bez domāšanas.
T.i., protams, ir nepieciešamas vismaz divas domājošas būtnes, lai par to runātu, bet tās nav nepieciešamas, lai lietas notiktu.
Tāpēc arī teicu, ka tas ir pretrunā ar "purpose of life" definīciju no wikipēdijas. T.i., es uztvēru terminu "dzīvības jēga" kā vienu veselumu, nemēģinot analizēt, ko nozīmē katrs vārds atsevišķi.
Mmm. Lai atrisinātu šo problēmu, iesaku turpmāk termina "dzīvības jēga" vietā lietot vārdu "kartupelis", nē, "kartupelis123" (jo "kartupelis" ir jau aizņemts), jo varu piekrist, ka vārdi "jēga" un "mērķis" pārāk asociējas ar apzinātu izvēli, kas īsti nesaistās ar terminā "dzīvības jēga" iekļauto jēgu, kas izvēli, būtībā, izslēdz. Tik tiešām, ja tā padomā, tas izklausās tikpat smieklīgi, kā, piemēram, "gravitācijas jēga".
Bet, no otras puses, ja vārdu "jēga" lieto nevis tādā nozīmē, kā "mērķis", bet tādā, kā, mmm, "kas tas ir", "kas tur ietilpst", tā, kā "saturs", "meaning" - "what does it mean to be a monkey", tad viss ir kārtībā.

"Ja jau dzīves jēgu vienādo ar instinktiem, tad te sanāk nedaudz paradoksāli. Optimāli instinkti strādā tavā labā tikmēr kamēr tos vari zināmā mērā apspiest/piesegt vai ignorēt."
"Jēga" ir sinonīms vārdam "mērķis". Es gribēju teikt, ka instinktiem var ļaut noteikt mērķi - "ko gribas". Kas attiecas uz "kā to panākt", tad tur, protams, prāts ir krietni piemērotāks, lai atrastu optimālu risinājumu, ja vien runa nav par straujām fiziskām aktivitātēm.

(Reply to this) (Parent)