Pilnmēness nogurdinātie - Komentāri

Ok, sāku saprast, kur ir aizķeršanās.
Tu saki:
"Tikko mēs sākam runāt par "dzīvības" jēgu tā prasās kaut kāds domājošs subjekts, kurš šo jēgu ir nu piemēram izvēlējies."
Un tu saki arī: "Pasaulē lietas vienkārši notiek", un tam es piekrītu.
Bet, ja reiz lietas vienkārši notiek, tad nav nepieciešams, lai kāds to būtu izvēlējies. T.i., neprasās "kaut kāds domājošs subjekts". Baktērijas tīri labi tiek galā arī bez domāšanas.
T.i., protams, ir nepieciešamas vismaz divas domājošas būtnes, lai par to runātu, bet tās nav nepieciešamas, lai lietas notiktu.
Tāpēc arī teicu, ka tas ir pretrunā ar "purpose of life" definīciju no wikipēdijas. T.i., es uztvēru terminu "dzīvības jēga" kā vienu veselumu, nemēģinot analizēt, ko nozīmē katrs vārds atsevišķi.
Mmm. Lai atrisinātu šo problēmu, iesaku turpmāk termina "dzīvības jēga" vietā lietot vārdu "kartupelis", nē, "kartupelis123" (jo "kartupelis" ir jau aizņemts), jo varu piekrist, ka vārdi "jēga" un "mērķis" pārāk asociējas ar apzinātu izvēli, kas īsti nesaistās ar terminā "dzīvības jēga" iekļauto jēgu, kas izvēli, būtībā, izslēdz. Tik tiešām, ja tā padomā, tas izklausās tikpat smieklīgi, kā, piemēram, "gravitācijas jēga".
Bet, no otras puses, ja vārdu "jēga" lieto nevis tādā nozīmē, kā "mērķis", bet tādā, kā, mmm, "kas tas ir", "kas tur ietilpst", tā, kā "saturs", "meaning" - "what does it mean to be a monkey", tad viss ir kārtībā.

"Ja jau dzīves jēgu vienādo ar instinktiem, tad te sanāk nedaudz paradoksāli. Optimāli instinkti strādā tavā labā tikmēr kamēr tos vari zināmā mērā apspiest/piesegt vai ignorēt."
"Jēga" ir sinonīms vārdam "mērķis". Es gribēju teikt, ka instinktiem var ļaut noteikt mērķi - "ko gribas". Kas attiecas uz "kā to panākt", tad tur, protams, prāts ir krietni piemērotāks, lai atrastu optimālu risinājumu, ja vien runa nav par straujām fiziskām aktivitātēm.