Nu sakiet, vai no šitentādām šausmām cilvēkam nav matiem jātop auksti un kauliem jāceļas stāvus?
Jāņos mājās esošam cilvēkam jau nevaid, protams, nekā ēdama, ja nebija doma Jāņus nemaz mājā pavadīt. Sērīgi apcerot visa pastāvošā visu, secinu, ka ir tikai nožēlojams kancītis maizes, uz kura pat nav nekā dienišķā, ko uzlikt. Bet, tāļāki izpētot leduskastes dziļākos nostūrus, atronas gan sadarbības partneru™ pirmsjāņos dāvātā smalka tāšu reklāmcibiņa ar reklāmsieru! Nav jau pārāk liela, bet nu labi. Veru vaļā, jā, protams, dzeltens, ar ķimenēm pa virsu. Nu, Jāņu siers nav mans mīļākais, bet nav jau arī tam nekāda vaina, īpaši šajos bada un posta laikos, kad veikalnieki visus plačus aiztaisījuši un tusnī mājās ap savām alusmucām. Attaisu vaļā vēl celofānu, uzvēdī gana nikna, nebūt ne jāņu, bet niknāka siera dvaka; tas nekas — wasabi sieru ēdušos tik viegli nenobaidīsi. Nogriežu vienu varen cietu un drupanu šķēli, uzlieku uz maizes, uzlieku vēl tomātiņu pa virsu un ķeros klāt.
Jums ir kādreiz gadījies uzkost lapseni? Vai ēst kartupeļus ar putukrējumu? Jeb varbūt šokolādes torti ar sālītiem gurķīšiem? Manas nāsis kliedz, ka tas ir nikns un sāļš siers, mana mēle iebilst, ka tas ir kaut kas nežēlīgi salkans, kas tagad sajaucies ar tomātu manā mutē un pieprasa tūlītēju atdalīšoanos no mana ķermeņa un ilgstošu meditāciju par smalkajām matērijām, lai noskalotu derdzīgumu. Manas rokas apgrābsta cibiņu un manas acis asarodamas izburto uz celofāna rakstīto: Sastāvdaļas: baltā šokolāde, ķimenes, dabiskā krāsviela curcumin, siera Gouda aromāts. Ražots Latvijā pēc SIA "Pārsteigumu aģentūra" pasūtījuma. |