Šīs dienas pelēkā grācija nepavisam nesaskanēja ar skrieto soļu ritmu. Tāpat trūdošā zemes smarža, šodien tā kāpa no cilvēkiem - kropliem, sasitiem, spieķi nēsājošiem, gribošiem, rupjiem un raupjiem. Saraudātu acu zvēri samina visu - tuneļus, paneļus, rokturus, skatienus. Bet lūzuma punktā man zvanīja šokolādes rūkts žēlabu un nepacietības, kaut saldi priecīgs aicinājums. Viss sagriezās un saules dzeltenas lapas mirdzēja Pink Floyd - High Hopes debesīs.

Prieks bija sastapt meskalins kaut uz "bez vārdu komunikāciju". Zem hūtes nemaz nepazinu, uhh.. cik labi viņa izskatījās.