Sudraba skaņa.

September 27th, 2010

01:56 am

Tātad, četras reizes uzrāpos uz piekto stāvu ar visām savām mantiņām, labi, ka bija izpalīdzīgais junēklis, citādāk būtu visas astoņas. Tagad tā kārtīgāk visu apskatījusi saprotu, cik gan daudz labiekārtošanas darbi jāpaveic. Un kādu laiciņu būs jāpiecieš dzīvokļa biedri. Jāuzvedās arī būs klusu, jo lejas stāvā dzīvo pūķis blodas sievietes miesās. Tad vēl man ir kaudz telpaugu, par kuru likteņiem sekas neuzņemos, kā arī blakus istabā milzīgs būris ar diviem pūkainiem nakts radījumiem. Pārāk daudz vērā neņemamas dzīvības, bet klusums šeit ir burvīgs, samtaini mīksts.

02:27 am

Nevaru vien beigt priecāties par savas skoliņas maiņu, jo citādāk būtu zemē jāielien par RSBEAA, atvainojos - RISEBA, viņi tač' varen smalki un lepni, "Saskaņas Centra" lobēšanu. Skumji, jo programmu, ko tur apguvu tiešāsm ir jēdzīga un daudzkārt labāka kā citās augstskolās, un labprāt to arī vēlētos pabeigt, bet tuvāko sešu-septiņu mācību gadu plāns jau satādīts. Esmu tik veca, ka dzīve sāk šķist par īsu.

10:31 pm

Vasaras nogales romāniņši ir nobeidzies pats no sevis. Nu gulži tā, kā tas bija aizsācies, un prieks, ka tā. Absurdiska vienaldzība bez nožēlas. Tagad es zinu, ka varu arī tā.

10:58 pm

 

Šīs dienas pelēkā grācija nepavisam nesaskanēja ar skrieto soļu ritmu. Tāpat trūdošā zemes smarža, šodien tā kāpa no cilvēkiem - kropliem, sasitiem, spieķi nēsājošiem, gribošiem, rupjiem un raupjiem. Saraudātu acu zvēri samina visu - tuneļus, paneļus, rokturus, skatienus. Bet lūzuma punktā man zvanīja šokolādes rūkts žēlabu un nepacietības, kaut saldi priecīgs aicinājums. Viss sagriezās un saules dzeltenas lapas mirdzēja Pink Floyd - High Hopes debesīs.

Prieks bija sastapt [info]meskalins kaut uz "bez vārdu komunikāciju". Zem hūtes nemaz nepazinu, uhh.. cik labi viņa izskatījās.

Previous Day - Next Day
Powered by Sviesta Ciba