blondīne. ([info]beacon) rakstīja,
@ 2010-04-23 11:10:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Ieejot mājā man riebjas tur pretī stāvoša pastkastīte, kas mūždien ir pilna, bet atveru to tikai, kad krāsainā makulatūra uz draņķīga papīra krīt no tās laukā. Parasti tā vien gribas visu to kaudzi ar man nedomātām vēstulēm, reklāmām, uzbāzīgiem piedāvājumiem, rēķiniem izmest turpat līdzās esošajā miskastē, neizlasot ne rindiņas, nepārcilājot un nešķirojot.
Adresāts nav sasniedzams. Tā nu tas ir pieņemts trīsdesmit ceturtā dzīvokļa iemītniekiem.
Ieejot pa durvīm es gribu būt viena – bez svešinieku klātbūtnes, viņu solījumiem, dogmām, pieprasījumiem, saukļiem un neglītajiem attēliem. Viņiem nav tiesību ienākt neaicinātiem.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]beacon
2010-04-23 11:46 (saite)

Neko tādu neesmu saņēmusi.

Parasti to kaudzi iestiepju dzīvoklī, nometu, kur saule balinātāju tai uzgāž - dezinficē, un gaidu, kad viss noteiktie datumi būs aizritējuši un gaisā izkūpējuši, tad to visu bez kādām emocijām var pārskatīt un izmest.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sewolawen
2010-04-23 11:58 (saite)
Labāk arī nesaņemt :)
Bet tajos papīros var forši mizot kartupeļus vai izklāt, zābakus pucējot vai velna pēdam ķēdi eļļojot, lai grīda nav jātašķī.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?