blondīne. ([info]beacon) rakstīja,
@ 2010-03-02 15:17:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mani fascinē tie, kas apgalvo, ka mācās vai apgūst “dzīves skolu”. Manuprāt, apziņa, ka šādu “skolu” iziet katrs vienšūnas organisms uz šīs planētas, diez ko neglaimo, bet jā... lai sasniegtu smēķējošas šimpanzes attīstības līmeni ir ko nopūlēties.
Vai tad nebūtu vērts kaut nedaudz pacensties un sasniegt ko vairāk par savu eksistenci, kaut vai apgalvojot, ka neesam liekami vienā plauktiņā ar medūzām vai ķērpjiem.?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]beacon
2010-03-03 13:59 (saite)

Es nemazākā mērā necenšos apšaubīt dzīves laikā gūtās peredzes nozīmību un no tās izrietošās zināšanas, jo tā ir tas, kas mūs padara par to, kas mēs katrs esam, bet mani kaitina tie, kas jau "visu zin un māk", un spļauj visiem citiem virsū savas nezināšanas dēļ.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]spicausis
2010-03-03 14:18 (saite)
Man palīdz attieksme skatīties uz viņiem kā uz lielizmēra bērniem. Dizaineris Ļebeģevs reiz rekomendēja krievu pediatres J. Gipenreiteres grāmatu "Общаться с ребёнком. Как?", kas ļoti atvieglojot darbu ar self-important klientiem, un varu vien viņam piekrist.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?