Stāvot rindā pie kases, knapi novaldīju asaras, kad manī iedegās portrets, kādu vēlos uzgleznot. Sapratu, ka pārnākot mājās tur nebūs ne krāsu, ne otu, ne modeļa, bet portrets jau ir dzīvs, tas ir iededzināts smadzenēs, izstrādāts līdz pēdējai detaļai. Pārdzīvots ir katrs otas vilciens, sajusts plānais lazējums, krāsas nevienmērīgais klājums, atrasts tonis acīs dzīvojošajiem sauleszaķiem un virslūpas, acu plakstiņa krītošajām ēnām. Ir saskaitīti sudraba pavedienu matu vizošajā gaismā...

Tas viss ir meli, nekas no tā nav īsts.