Datora dziļākajos nostūros uzraku sen aizmirsto filmu "Pink Floyd. The Wall", ko atkārtoti vairākkārtīgi noskatījos. Tā vienmēr atstāj bez vārdiem, rosinot veselu gūzmu domu, bet viss, ko vēlos teikt, tajā bez lievārdības ir izsacīts. Atliek vien uzslavēt kolosālās animācijas, kas katrreiz pārstedz ar to, cik sasodīti labas tās ir.
Pēc blue ieteikuma noskatījos arī filmu "Control", kuras ietekmē manā mūzikas listē ir parādījušas dažas Joy Division dziesmas. Filmā vairāk gan piesaistīja tās vizuālais noformējums, kā sižets un tā risinājums. Gluži tā pat kā filmā "Ostrov", gandrīz ikkatrs kadrs ir atsevišķs mākslas darbs. "Control" - lēni slīdoša melnbalto fotoattēlu sērija, bet "Ostrov" - grafiski un kontrastaini tušas zīmējumi. Par filmas kvalitāti var pārliecināties izslēdzot skaņu, un ja tā spēj noturē un aizraut skatītāju, tā ir vērtīga.