Jāteic,
viens no pēdējā laika iebliezošākajiem rakstiem vietējās presēs. http://www.irlv.lv/2016/8/25/sagustits-cilveciski

Sevišķi imponēja sadaļa par 81. un 2000. gada līdzību. Vai, piemēram – "rektoru padome, kuru vairākkārt esam mēģinājuši izveidot par racionālu struktūru, bet tas nav izdevies."
Aiii. Biezsienotā almamaterščina, cik svētīgi, ka kāds tomēr klusēšanas zelta likumu brutāli pārkož, ar pareizajiem akcentiem un uzsvariem. Bailes ir visērtākais polsteris nekā nedarīšanai un baiļu vairošanai.

Ai, ai, kādas majonēzes rūtiņas uzvēdī no ziņu un socportāliem –

ZZS ministri, kas tiekas ar Dvorkoviču, ieķer pa reņģītei un parunā par futbolu; jo tas jau nekas, ka ministra amats tomēr uzliek zināmus sistēmdinamiskus pienākumus, absolūts šlāgerfests, ne politikas veidošana, īstenošana.

Septiņpadsmitā uzlējuma plēšanās "par/pret bēgļiem", kur ņemsmi daudz konstruktīvāku padarītu ja kāds, kurš radot šīs kampaņas stratēģiju būtu ieracies dziļāk un atskārtis nevis to, "ka visi esam vienādi, tāpēc visiem visi jāmīl", bet gan to, kāpēc un kādai vispār jābūt diskusijai par bēgļiem Eiropā šobrīd, ja reiz valsts un ES politikas jau ir pieņemtas, ja (iespējams, nesaistīti, bet tomēr) ir pieaudzis arī sīkterorismu vilnis ES un, visjovairāk, vai bez tolerances ir vēl kādas fundamentālas individuālas, valstiskas, starptautiskas rīcības, lai caur "tolerances" argumentāciju nerastos daudz dziļākas un sistēmiskākas problēmas, kuras lieliski, bet pilnīgi lieki šūmē šitādas mazas, jaukas sabiedrības, kā Latvijas iedzīvotāji 2016.

Arī jau, šlāgerfests insta-estētikā, kur nepārdomāti un pavirši vēstījumi pilnīgi lieki ir uzkruķījuši drāmu. Brāķis. #domatdomatvajag

Kā lieki neaizvainot dažādas sirsniņas- kad uzlūko kādu grafikas dizaingabalu, nu tur, logo vai konebūt, ir nevis jāsaka "wtf, nukastaspar"/ "tas taču joks, ja?"/"sdubaruhnul",
bet - ar paceltām uzacīm, neelpojot, maigi, nevienā vaibstā nenododot savu iekšējo rēcienu un frustru saki – " whats the story behind that?"

Tā.


Ekonomikā, kurā lielākais darba devējs ir valsts vai pašvaldību sektors diskutēt par to, cik netaisna ir nodokļu politika un kurā brīdī būtu jānodarbina sievietes un vai vispār (ak, palasīju pie hederas un kurnuvēl, kurnuvēl, ak jel, ak jel....) –
tur koši epiteti paši skrien pa priekšu.

Es šoreiz pietaupīšos, vēl iepriekšējās ballītes viesu piesvaidītās dobītes pilnas ar lauskām, bet messidžs sakrīt ar to, kas bija arī "tājā skandalozajā uznācienā par viedokļu dažādību" un sakrīt arī ar aicinājumu
"vai nebūtu laiks tā kritiskāk un no kopējās sociālās sistēmas viedokļa izvērtēt, par ko tieši katrs cīnās un "kāds ir jūsu individuālais pienesums pret sagaidīto iznesumu"".

Vēl iesaku izveidot īstas darba vietas (ne mikrouzņēmumos) un izprast šo fiskālo asinsriti no vēl cita, aizraujoši interesanta leņķa. Vai, izmantojot jebkuru internetā brīvpieejamo kalkulatoru, izrēķināt, cik izmaksā jūsu darbs (saņemtā alga) jūsu darba devējam un kā šī plūsma sadalās. Un tad vēlreiz pakačāt kaut ko par "grūtnieču darba samaksas palielināšana dēļ pabalsta pieauguma ir krimināli sodāma, šurp iesniegums un policijas suņi! žandarmi, gatavojiet ķurķa kameru!"

Taču pirms tik stipriem ekspermimentiem mēs vēl kādu brīdi varam atļauties uzturēt ļoti neefektīvu un dārgu valsts pārvaldi, pašvaldības aparātu ar TREL22 kontu, kurš piedodiet, atvainojiet, veido krietni lielas cibas daļas ienākumus un – lūk, tur ir īstā vieta sociālajam taisnīgumam katram un vienam un mūžīgs, silts patvērums. Bet tikai lūdzu, lūdzu to darīdami nerunājiet par progresīvo nodokli vai kaut ko šito, ja?

Tikmēr tie kvalificētie profesionāļi un profesionāles, kuru spējas & darba rezultāti ir patiešām novērtēti valsts vai privātajā uzņēmumā, tos domājošs darba devējs vienmēr gaidīs atpakaļ no jebkura garuma atvaļinājuma/slimības/pārejošas darbnespējas/mācībām un saprāta robežās vienmēr nāks pretī dajebkurās problēmsituācijās.
Savukārt, ja vienkārši "aizpildi darba vietu" un "ieņem amatu" vai "esi nodarbināts" – nu, tam pulciņam tomēr zālītes jāpiemeklē citas, tur nelīdzēs, ne feminisms vai ļaunie, ļaunie kapitālistu cūkas. Un, ja ir nepaveicies strādāt kādā "rodņas" un "savējo" vai citā tīklveida struktūrā, kurā atrodies ne dēļ profesionālajām kvalitātēm, bet "cilvēciskā faktora" – nu, tas ir apmēram tāpat kā dzert alkoholu kopā ar antidepresantiem – iedarbība ir, bet, iespējams, ne tā, kas klīniski pierādīta (pun intended) un sūroties par pēkšņu diskrimināciju pēc dzimuma vai stāvokļa nav īsti, eee, vietā.



Man gan ir arī labā ziņa. Vērojot, kādas delfīnēnu ražas ienākas amatos privātsektorā,
kvalificētie un kvalificētās profesionāles ar cilvēkprasmēm/spējām var paties atrodīt piedurknes ne vien pelnīto vaska ritulīšu saņemšanai, bet arī faktam, ka iespēju lauks būs mūžam neuzarams. Domāšanas un darba tikumu aizēno tā pavairāk uzasinātās pareizā viedokļa paušanas prasmes un kraujais melnbaltums. Tas viss dēļ tā, ka visus spektra krāsu nosaukumus jau uzreiz nevar iemācīties. Tāds, lūk, otemporsomors.

Te tāds spēcīgs gabals pēc sestdienas pusdienšķīvjiem palasāms-

žēl gan, ka nav nekāds jociņš par estētfašismu vai kabačapkarotāju biedrību, tas vispār nav nekāds joks. Par Poliju. Tuvu, baigi tuvu, tas viss ir baigi tuvu un sastāv no sīkumiem, tūkstoš sīkumiem un avotu ticamību


Savukārt, ja vēl nav gana, tad te Lakoff ļoti strukturēti par homebodies Trampistu cepumiņiem un domformām. Ģeld, lai mazliet tuvotos arī citu, ar pretēju vītni griezto, saprašanai.



(saistību atruna – šajā ierakstā nav tiešu un arī netiešu atsauču, mājienu, norāžu uz t.s. vakardienas cepeti vai tajā iesaistītajiem/ iesaistījušamies personāžiem . peace, love, katramsavs.)

pirms ierakstīt ko nebūt cibā, pārlicinies vai:

a) tas gadījumā nav par naudu, jo sveša nauda uzvelk;
b) vai tas gadījumā nav par ticību vai pārliecību, jo atšķirīga ticība vai pārliecība uzvelk;
c) to esi pienācīgi un korekti saargumentējis, raksti par faktiem, nevis par sajūtām vai, vēl ļaunāk, idejām;
d) neatļaujies sev vien zināmas kopsakarības izdarīt un neuzskati par vajadzīgu šo mehānismu atšifrēt citiem;
e) apdomājies, vai to vispār vajag rakstīt, ticamāk – nē.


ech, bija laiks, kad mēs te tā drīkstējām būt drosmīgi un atklāti savās domās, priekos, idejās, sāpēs, šaubās un bēdās un rakstīt gan par vaksāciju, gan par kosmosu. taču tas laiks, rādās, ir iztecējis, ir pareizības un nepareizības. un kuplāk, kā varbūt gribētos, ir iedzīvojusies leģendām apvītā prejmjera E. Repšes tēze valsts budžeta izskatīšanā: "kungi, ko nesaprotam, to svītrojam." Tā viš i. Apdomā labi.

alefs ieraksts par invalīdu un alu man atgādināja, lūk, kādu gadījumu. Viņdien biju izlavījusies no galvaspilsētas un braucot cauri Ugālei (lūdzu, izrunājiet pareizi, ar lielo "U", ja), savajadzējās vietējo presi, dzeramo ūdeni un saldējumu "Vēsma" no veikala "Lāsma", lai veiksmīgāk noskaņotos uz lokālpatriotisma nots.


Pateicoties pārdomātajai planogrammai (govju ķēdes grīdas plauktos, skārda spaiņos mēslojums, kaķbarība blakus, visi pasaules Selgas cepumi un vafļi, bet ūdeņi- atsevišķā plauktā, gaisā smaržo Ariel, Vesnuļočka un Silan, pašā stūrī kosmētika un matu rotas un apakšbikses leopardā, bet letes sveramie cepumi (ar povidlu, ar povidlu un kakāo masu tūtiņā, smilšu) un ŠERBETS; mušas gluži apžilbušas no tveices patveras uz liķera pudeļu kakliem, pārdevēja, viņa arī arī prečzinis un merčendaizeris un mazo lietu krāvējs, stalta, turās sīksta, tas labi) visu sariktējām operatīvi, neko lieku nesakaprīzējām, ieņēmām trīscilvēku rindu un pirms mums esošā aptuveni 23 gadus jaunā sieviete, kad norēķinājās par sešiem Cēsu citronalus puslitrīgajiem kokteiļiem, uz brīdi saministinājās un ļoti nosodoši noskatījusies uz garlaicīgajām izvēlēm mūsu grozā, palūdza pārdevējai vien'kīlo krējuma uz krīt līdz sezdienai,ko?

Droši vien, ja viņa nepirktu tieši sešas Cēsu citras, bet bērnu vai suņu barību, maizi un sāli un eļļu un biezpienu, to krējumu viņai mīļuprāt nopirktu, jo kam gan negadās. Bet tās citras. Sešas. Ech.

Arī pārdevēja kā neiejūtīga banka noraidīja krējuma kredītlīniju un neveiklajā klusumā noklusētais komentārs pēcāk sabalsojās ar vēlāk Ventspils novada vēstīs lasītajām Ances, Popes un Užavas novadu svētku programmām, kurās dominēja šāda shēma:
6.00 makšķerēšanas sacensības, 11.00 prieka gājiens, 11.15 bērnu ansamblis, 11.30- spēkavīru sacensības un atrakcijas ģimenēm, kuras aizņem lielāko daļu dienas, tad ap 19.00 sākas zaļumballes un ap 21.50- salūti. Svētkus lielākoties vada Dita Lūriņa un Mārtiņš Egliens izbraukuma sesijas variantā. (pasākumu vadītāju iepirkums vairākās lotēs?)

Vienīgā, kas stilistiski atšķīrās, bij Pop', ar kuru tad arī vēlos jūs iepazīstināt.
Lēšu, ka Apsītei- Indānei ir kāds kaismīgs sekotājs vai arī pro-bono darbs Popē - jo izlasījuši šo, jūs zināt, ka Prieka vārti Popē jūs gaida jau vēja zvanos!


"Pope* ir skaista un mežonīga.
Dziļa un dulla. (Rževski vai fonētiski apsēstais automātiskais tulkotāj, stāt)
Ar kalnu mugurkaula vietā un aleju labirintiem dvēselē. Vieta, kas grib skanēt un skanēs. Kas nekad nav apkususi savā skanēšanā, vien skanējusi ārpasaulei nedzirdami."

Lasiet, ziedojiet BIEDRĪBAI SIETS Rževski vai semiotiķi, jau sen lūdzu, stāt un gluži vienkārši- aizbrauciet uz Popi.




*arī šokolāde Nellle Ulla un daudzi citi Matkas zīmoli

"The people who see that open societies, being nice to other people, not being racist, not fighting wars, is a better way to live, they generally end up losing these fights. They don’t fight dirty. They are terrible at appealing to the populace. They are less violent, so end up in prisons, camps, and graves."
- https://medium.com/@theonlytoby/history-tells-us-what-will-happen-next-with-brexit-trump-a3fefd154714#.qlvbaida3

Izmantojot brīdi, kurā Positivus apmeklētāji iesūta dažādas kvalitātes atsmēriņus, kāpēc šodien darba dzīvē nepiedalīsies,
es vēlos ar Bargi Sarauktām uzacīm pavaicāt cibā, vai gadījumā tas nav kāds cibiņš/excibiņš, kurš no manis ir aizņēmies milzīgi lielo Normana Deivisa "Eiropas vēstures" izdevumu latviešu valodā un ja jā, tad tiek laipni lūgts pieteikties jebkurā no zināmajiem sakaru kanāliem.

Sliktākajā gadījumā – varbūt ir kāds, kurš pārdod šo pašu grāmatu, lēšu, ka tirdzniecībā to vairs neatrast.

Kindle edition man ir pašai, bet lūk, terminoloģija latviski dažviet ir vienīgais, kāpēc savulaik par šo bija vērts skaitīt ļoti garus pantus ziemassvētkos.

Mazās valstis, ka es jums saku, mazās.

A. ļoti precīzi rakstīja, ka James koncertā pilns ar vecajiem brūtgāniem un skat, kā viņi ir nosirmojuši (gadi/filmas/lomas),
bet koncerts absolūti lielisks, arī gaismotāji debesīs un pie pults bija sinhronizējuši krāsiņas, akvareļos laida,
džentmeņi no Mančesteras spēlēja no sirds, gandrīz apaļas divas stundas un bez mazākās "hello lituanie" piešļerkas.

Ļoti sirsnīgi godavīri. Un Tima Būdas iznāciens uz deju bij' pašā laikā un attieksmē, viss tāds spridzīgs, '60 tajā gadā dzimis jaunietis. :)


Vienīgais trūkums – getting away with it all tomēr nenospēlēja.
Tas nekas, to klausījos visu dienu pirms tam un arī šodien.
Noder.

Malacīši, James un malacīši, Sigulda.

...viss, kas tev, cilvēk, pa dzīvi ir jāiemācās ik dienīnu – pareizi uzdot vajadzīgos jautājumus un rīkoties ar atbildēm, tostarp, nesaņemtajām.
and live with it.

Šorīt esmu īpaši čakls cīrulītis, agrputniņš. Skat, skat, tikai knapi pusdesmit un jau zvana satraukti nāburgi, sak, vai nav ugunsnelaime kur manā galā izcēlusies, baigais asais piedūmojums.

Jā, cīrulītis pirms stundas uzlika vārīties turku zirņus hummusam,
uzlika plītij pīkstuli, uzlika arī mūziku, atvēra visus logus un raksta vistālākajā istabā ij neko nejūt. Ūdens izvārījies, zirņi sadeguš.

Mīnus viens katls un kilo zirņu. Bet hummusa ta' gribēsies!

Man patīk visa veida mazie cinīši, vezumu gāzēji, "Mazas valstis starptautiskajā politikā" in action, piemēram, šovakar- hops, "siļķu rūpnieka dēls" ņem un noliek dubultdibena karalisti uz lāpstiņām. Kaut kā neiet Anglijai šajā Merkura retrogrādā, par zemu novērtē savus pretiniekus.




(ref: kad brbl skatās futbolu, jo šodien ir tāda diena.)

Asprātīgākais tvīts - the worst day in England's history. Since last Friday.

Pēc publiskajiem ierakstiem varētu spriest, ka ņipri ņemos atprečot savu politologa grādu: par visādvalstsistēmām vien rakstu. Ha!

Turpinot, pievienošu makten izdevušos Džona Olivera uznācienu par Brextit, ļoti, ļoti labs https://www.youtube.com/watch?v=iAgKHSNqxa8, sevišķi par you can stay, enjoy benefits and keep being dick- totally british way.
Tas Brexits un veids, kā notiek kampanošna dara ģeopolitiski bažīgu, bet lai nu runā augstākminētās dzēlības.

Gaumīgi, Permas robots- bēglis. Taču krievu inženīringa cilvēkfaktors tomēr nepieviļ- aizmirstam aiztaisīt vārtiņus un robīša baterija diez ko nevelk.

http://qz.com/709161/its-happening-a-robot-escaped-a-lab-in-russia-and-made-a-dash-for-freedom/

Re, lai nebūtu jābēdā, ka e-pasti ienāk mazāk un kļūdaini tāpēc jādomā, ka Varbūt Neviens Mani Nemīl
un arī tāpēc, ka to iekārtu gluži vajadzēs un apnika gaidīt vietējo dižgaru un panu atbildes,
vakar iekš alibaba uzrakstīju cenu prasījumu ĶTR rūpniekiem.

Šorīt modusies vèlu ar pēdējiem gaiļiem,
veru telefonu: voila, 78 jauni vēstuļdraugi- cinty un samantha, louis, lee un tad visādi nečakarēti ķīniešvārdi no uzņēmumiem, kuru nosaukumus es nesolos izrunāt un vietām, kuras izklausās ne pārāk ķītras un visi tādi gatavi pārdot, metināt un rasējumus sūta un zvēr, ka tas ir tas, ko man vajag un grib zvanīt un solās braukt ciemā. Tāda, lūk, pārdošanas un izdzīvošanas skoliņa citās kultūrās. Tagad atkal otra neraža- jālūko atbildēt, še jums #sievietebiznesa2016.

šodien notika konference "Sieviete biznesā."
Diezgan ezotērēti-koučingotā dienaskārtība nemudināja tur nokļūt, taču tviteris laipni uzsvieda prātuliņas. Re:


- Sievišķīgi ir vārdos ielikt emocijas, sajūtu un laimi. #SievieteBiznesa2016
- Sievietes spēks ir viņas vājumā. #SievieteBiznesa2016
- "Galvenais ir būt sievietei, jo pat Dievam ir grūti atteikt sievietes sapnim," via Inese Ozola, @_AMORALLE_ #SievieteBiznesa2016


Tādas lūk, emocijas, vājums un laime.

Lieliski, ka pašai nevajadzēja ņemties ar šo datu savākšanu un vēl 100X labāk ir tas, ka dati un secinājumi ir izripojuši no ministra mutes un ar pirkstu acī iebraukts svētajā skolotāju šūpulī, IZM.

Tātad, darba tirgus attīstības tendences, jauks materiāls vasarīgām sarunām pie pamatskolnieku un vidusskolnieku vakariņu galda, kā arī savas uzņēmējdarbības attīstības plānotājiem un personiskās nodarbinātības perspektīvas apdomātājiem.

(NB: nekā personīga pret soc. vai hum. zinātnēm, tik vien, ka daudz jau ir tapis un kādam brīdim nu tā kā pietiktu.)

https://www.dropbox.com/s/uphyfjha021oscn/Screen%20Shot%202016-06-16%20at%2015.45.08.png?dl=0

https://www.dropbox.com/s/3h0zydeghrol0lo/Screen%20Shot%202016-06-16%20at%2015.43.56.png?dl=0

Kaut ko es tomēr nedaru pēdējā brīdī vai uzreiz pēc tā. Piemēram, pase vēl ir gluži derīga līdz jūlija sākumam, bet šorīt izbūros cauri lempīgajai e-Latvijai un nočakarējos ar elektronisku apmaksu (ja pasūti divus dokumentus, tad veic divus maksājumus, divreiz logojies, divreiz spaidi savus kodu kalkulatorus, warum nicht) un voila, trešdiensrītā varēšu iet bildēties Alunānielā.

Visticamāk, ar to ir piesaukta vai nu naktsmaiņa vai vētraina ballīte otrdienā. Mums tagad dokumentos melnbaltie foto?
Jāizvēlas dūmakainās dīvas makijāžs un fatāli aksesuāri, kā arī, blūzes ar kailiem pleciem?