es kā bijusī slaucēja gan neesmu mierā. vismaz dažreiz varētu būt māksla priekš cilvēkiem, nevis cilvēki priekš māksas. un tādi lieli pilsētas objekti varētu būt tādi, ka puse skatītāju priecājas un otra puse nesaka neko, nevis ka puse niknojas un otra puse nesaka neko, un nav neviena tāda, kas ietu visiem pa priekšu, šo objektu slavinādams.