Es tā daru, jo: ķivere traucē, visu laiku jāņem nost/virsū, braucu uzmanīgi (185as liekas reizes paskatos visās iespējamās vietās uz visām neiespējamām pusēm), cenšos labāk vairāk nobruņoties ar vestēm, atstarotājiem,lampiņām, lai mani redzētu PIRMS man skrien virsū, nevis kaut ko glābtu brīdī, kad jau lidoju, esmu nobraukusi ar velo pa pilsētu pēdējo gadu laikā kādus 60k km vai vairāk, esmu lidojusi pāri stūre, patusējusi uz kapota stāvlaukumā, es ļoti labi saprotu, kā var tikt pie aknu plīsumiem, roku/kāju, utt, traumām..
Ja braucu sacensībās, treniņā, tad gan velku ķiveri.
Uzskatu, katrs kā grib, lai dara. Izņemot bērnus. Ja bērnu pieprādzē velo beņķī BEZ ķiveres, gribas tam vecākam krāmēt. Mans bērns visur brauc ar ķiveri, jo :1) krīt biežāk; 2) krīt ar galu pa priekšu vairāk (proporcionāli lielāka galva); 3) tādi noteikumi.