Es tā rēķinu, es sēžu ar austiņām kopš 1997. gada caurām dienām. Man nekas nespiež, netraucē, viss ok, bet reāli pasliktinās dzirde. Pēdējos pāris gados īpaši jūtu, ka fona trokšņi un nozīmīgie trokšņi (sarunas) saplūst kopā. Ģimene jau zina, ka nevar ar mani runāt pa gabalu, ja stāvu pie plīts, kur šņāc katli un nosūcēji. Es to saistu tieši ar austiņu lietošanu gadu no gada.
Strādājot skolā, man katru gadu jāiziet sanitārā apskate, un tur ir obligātais LORs. Vienreiz par šito pasūdzējos, bet viņi, cik sapratu, nekādas sūdzības ķeksīša apskatēs neizskata, pateica, ka tās esot manas iedomas, un sūtīja prom kā "veselu un darbam piemērotu". Tā nu es saprotu, ka viss ir tikai galvā. Gan kāpslītis un āmuriņš, gan dzirdes problēmas, gan, protams, muļķīgā iedoma, ka kāds man varētu sacīt kaut ko patiešām nozīmīgu.