Es arī biju. Pusaudžu vecums un tā atmiņas paukšķēdamas nāca vaļā. Pa gadiem, hronoloģiski. Vienlaikus ar visu to, kas notika ar Jumpravu un Latviju.
Izrāde ļoti uzrunāja. Arī formāts. Ar džemperiem, dejām "kā toreiz". Un jā, precīzi - kā popiela. Bet piestāv "pusaudzim". Kam šī izrāde arī, vismaz man liekas, domāta - tam pusaudzim, kam tagad +/- 50, bet toreiz neprātīgā ātrumā un intensitātē mainījās uzstādījumi, iekārtas un piegājieni.