Tur gan Tev ļoti piekrītu, jā (tai skaitā par psihosomatiku). Kampaņa ir viena lieta, viņas nodzītais stāvoklis kas pavisam cits.
Vienīgais, iespējams (bet es spekulēju), kas abas lietas saista, ir tas, ka jo nodzītāki mēs esam, jo mazāk laika, spēka mums ir izvērtēt, kur iesaistāmies, ko darām (jo sevišķi pie nosacījuma, ka sakām "jā"). Es, piem., tādējādi regulāri attopos ar n-tajiem projektiem vienlaicīgi un beigās karos augšā.