haltūrēt iemācīja priekšnieki un klienti. abi, kuru dēļ patiesībā nevajadzētu to darīt.
bet mirklī, kad es jūtu, ka viņi palaiž vaļīgāk (ai, būs jau labi) un neprasa neko vairāk...man āķis lūpā.

paldies dievam, ik pa laikam parādās pie horizonta klienti, kas pasaka - eu, šitais nav labi, pārtaisi. viņu konstruktīvie, bet man neglaimojošie komentāri palīdz saņemties.

man pašai motivācija pārāk daudz nehaltūrēt liek darbu apjoms. ja es haltūrēšu visās jomās, es darbu haosā pazudīšu un zaudēšu naudu/klientus. tādejādi pats haoss , kas valda uz galda, epastā un 3 darba pieraksta kladēs, liek man disciplinēt sevi un izdarīt vairāk, lai nebūtu ne spraudziņas kur kaut kam pazust vai par kaut ko sūdzēties pēc tam.