Sliecos domāt, ka tad, ja kādā jomā darbojas gana ilgi (nu, kādus desmit gadiņus, ātrāk diez vai), sanāk roku iesist tik veikli, ka pavisam kvalitātīvu pīrādziņu var uzcept aši un bez milzīgas piepūles. Nav gluži meistardarbs, ko vēl gadu desmitiem minēs kā izcilu piemēru visiem attiecīgās jomas censoņiem, bet nav arī haltūra; ir pavisam pieņemams kvalitātes standarts, kas arī tiek noturēts. Vai tā arī skaitās haltūra?

Manā izpratnē haltūra sākas ar "ai, to tak tāpat neviens nepamanīs", uz ko vienmēr ir atbilde -- bet tu tak pamanīsi!