c) ir svēts formāts, nededzini mūsu klosterus, ja!

Gadās, ka izpaliek gandarījums noteiktos, viena veida darbos, kuros kā reizi, ir sasniegta zināma varēšana. Tie vairs negandarī, jo bieži vien ir tik (manuprāt) acīmredzami, pašsaprotami un loģiski ("ja esat ezis vai dzeloņcūka, ar doggy style jānodarbojas piesardzīgi" , ka savās acīs tiem ir zema vērtība. Ir grūti iet padomu repītā, kaut gan - iedomājos – ka psihoterapeitiem vispār ārprāts, the same old shit everywhere. Jāpadomā, kā lai gūst kačku no seriālu atkārtojumiem.