es reiz šādu grēku izstrādāju, skanēja kaut kāda mīļākā dziesma, pagriezu skaļāk un dziedāju līdzi, taisot labo pagriezienu kaut kur uz Pārdaugavā uz vienas no lielajām štrāsē. Mūzika bija pārāk skaļa, jo nedzirdēju ātros. Par laimi paspēju nomest uz bremzēm un aizmugurējais neietriecās manī, bet es nesaskrējos ar ātrajiem. Kājas notirpa pamatīgi. Tāda mācība visam mūžam. Nekad vairs neklausos mūziku skaļi, kad iznāk braukt pie stūres.