man attiecībā uz gājējiem un velosipēdistiem ir vēl viena sāpe - atstarotāji. man pāris reizes ir gribējies apturēt mašīnu, kāpt ārā un sist to bērnu vecākus, kuri ļodzīgā gaitā krēslainā laikā brauc ar velo pa brauktuvi bez neviena atstarotāja. vai māmiņas ar bērnu ratiņiem, kas tumsā stumjas pa ceļu nomalēm.

man ir gadījies vietā, kur atļautais ātrums ir 90 un, kur nav ietves, ka no tumsas pēkšņi tieši priekšā, ceļa vidū iznirst velosipēdists, uzbrauc uz aizsalušas peļķes un man tieši priekšā nokrīt.