es tā daru, bet, ja mašīnai garš purns, es jau pati ne sūda neredzu. redzu vārtrūmes sienu un viss. vienīgais labums, ka tie, kas atrodas ārpusē ierauga mani, t.i. mašīnas purnu, un atkarībā no savām saprāta spējām, samazina ātrumu (nu vai nesamazina un uzskata, ka pilnīgi visa atbildība ir uz autovadītāja pleciem). vismaz uz to es ceru. izbraukšana no teātra vārtrūmes vispār ir briesmīga, jo ir a) ietve; b) veloceliņš; c) rinda ar malā stāvošām mašīnām, aiz kurām neredz vai iela ir brīva un var droši griezt ārā.