Par tiem, kas maz – ļoti kapteiņa acīmredzamā atbilde, ir pārtrauktā ģimeņu vēsture pāris paaudzēs: kari, sarausītās ģimenes un visas no tā izrietošās un baiļu dzītās domkroplības, bet šī atbilde tomēr nav absolūta. Un starp citu, nedomāju, ka sick is new black tiek tiešām glorificēts, drīzāk cibas specifika (es gribētu cerēt, ka tā) ir norakstīt no sevis visu sūdību, lai kaut kā savāktos jēdzīgākai dzīvei pēc katra personiskajiem ieskatiem. Taču gadījumi ir dažādi un skat, katram sava dinamika – tāpēc lai jau dzīvo parādnieki un aboslūtie laimīgie, kopā kopš 17 gadiem un tā. Un intelekts tiešām traucē emociju dzīvei, mazāk pārkačātu smadzeņu īpašniekiem ir vieglāk būt laimīgiem, bet atkal jau – kuram tas viss sāp, tas to risina sev pieņemamā veidā.