starp citu, strādāju vidē, kur vīrieši itin bieži sievietēm rokas noskūpsta, izsakot kādu galantu frāzi vai komplimentu. un es tiešām nevaru noliegt, ka tas ir patīkami. patīkamāk nekā rokas spiediens, ko saņem citi veči (neesmu dzirdējusi, ka viņi sūdzētos par to, ka saņēmuši rokas spiedienu nevis skūpstu). pēc tam mūs gan nekas netraucē sēdēt pie darījumu galda un apspriest darba tēmas līdzvērtīgi.
un man patīk būt sievietei -sievietei šajā situācijā. un zinu, ka tam vīrietim rokas noskūpstītājam arī ir kāds vīrišķības moments šajā darbībā, kas pašam tīkams. bet pēc tam, kad runājam par darbu (mūzas un mākslas), tad darbs ir karalis, un mēs esam tā kalpi un degam uz mākslu altāra, nevis vīrieši, sievietes, feministes, šovinisti, seksisti un citi isti. --istas gan mēdz būt atsevišķu indivīdu smadzenes, un visai bieži, bet ne dzimums būs tas iemesls. audzināšana un kultūras bāzīte gan. sliekšos piekrist bārbalai.