Mūzika: | Mila Jovovich/ U haju, pri Dunaju |
par burbuļiem, rozā vai plīstošiem
Aizvien vairāk nostiprinās sajūta, ka Rīga kā pilsēta nemaz nav domāta tiem, kas sevi uzskata par "rīdziniekiem" vai savkaktiņa/savstūrīša alcējiem. Jaunais& neparastais rīdzinieks ir indivīds no tālās Minskas, TelAvivas, Koŗkas vai Sočiem, kurš par godprātīgi un labticīgi iegūtajiem līdzekļiem iegādājas visus jaunos&daudzsološos nekustamo īpašumu prodžektus.
Uz svara.
Jo viņam ir sapnis par Rīgu: western kapitaļizm un eastern pofigism žonglē kā cirkā- lingvistisku barjeru gandrīz nekādu un vēsturiskās brālības izjūtas nevaid atmirušas. Art Noveaux spēlē uz estetiskā baudījuma jūtām un Novaja Volna Dzintaros: uz vēlmi parādīties.
Viss baigi sakrīt: kapitāla (atskalojamā) plūsma no austrumiem uz rietumiem, darbaspēka plūsma- tāpat. Piem. īri mazgā logus amurikāņiem, latvieši,leiši un poļi- īriem, savukārt latviešu, leišu un poļu logus, pastāv aizdomas, ka nomazgās ukraiņi. Kartē pārvietojas visi mazliet pa kreisi.
Tikmēr mēs, Ziedoņdārza dzīvokļu vietā varam ievēlēties nelielu muižiņ/pili Anglijas ne-dziļajos laukos, Pieefeļa pakājē vai Vīnes zirgu tiešā tuvumā.
Un stabulēt par dzintarjūru&rasas rītu zirneklīti tur. Ekspansija, vaziko.
Vien, protams- stabilizējošais enkurs ar iekalumu "māju/vietas sajūta", kurš visas kompasu bultas agri vai vēlu pagriež virzienam Virziens, cilvēku Cilvēku faktors un priežu tumši zaļais vai jūras šņācošais "šņņņ." Magnēti.