to be and to belong
Latvietis reizēm kļūst svarīgs. Kā kļuva svarīgs, tā ieposa sev mobilo tālruni.

Tad svarīgais latvietis apmeklē svarīgās nozares izglītojoši-informatīvi-izklaidējošos pasākumus. Protams, ar savu mobilo tālruni.
Pasākuma laikā, svarīgajam latvietim kabatā zvana zināmais Nokia zvana tonis. Tas, kurš cauri laikam saglabājies, no mono uz polififoniju, no polifonijas un semifoniju un realtoni, attēlo ceļu no Pašas pirmās Lielās, Pēlēkas uz šibrīža izcili ērto multimēdiju apfīčoto tālrunīti. (Atcerēsimies, cik priecīgs bija zvana saņēmējs, kad Pirmajā Telefonā iezvanījās ilgi gaidītās meldijas! Uhh! Teju, ne mazāk priecīgs notikums, kā pirmais randiņš!)

Lūk. Bet svarīgais latvietis laiku un polifonijas lokos ir iezīmīgs ar to, ka Viņam Zvana.
Tāpēc, jau minētajā pasākumā viņš neslēdz laukā savu uzticamo ierīci, bet katram (!) zvanītājam saka "es tagad nevaru runāt, esmu svarīgā pasākumā." Tālab, pēc pirmajiem trijiem zvaniem es sapratu, ka atrodos iekš kaut kā Ļoti Svarīga. Pēc septītā zvanītāja jau iepatikās vērojamais sabdžekts un reakcijas modelis, tagadiņ esmu spara pilna noskaidrot, cik vēl ļaudis svarīgajam latvietim zvanīs atlikušo stundu laikā.
Ja vien kāds cinisks mērglis antrakta laikā nebūs svarīgajam latvietim kaut ko pateicis, piemēram, ka mobilais tālrunis žēlabās un rūgtumā nenomirst, ja to ieslēdz režīmā "klusums", tad prognozēju, ka līdz plkst. 16.30 ienāksies vēl vismaz 10 zvani.



UPDATE.

Pasākuma gurdenums mani no turienes iztrieca agrāk, kā bija paredzēts, taču trešajā antraktā kāds Ciniskais Mērgis, (un, zvēru pie savām bizēm, tā nebiju es) Svarīgajam Latvietim ieteica klusināt mūziku. Jāteic, ka svarīgais latvietis drusku apvainojās (iespējams, ne tāpēc) un vēlāk gan mani, gan to cinisko mērgli nosauca par Kautkādiem Tur Programmētājiem.
Bet šodien es vispār uzzināju, ka visi, kuri lieto internetu ir CiparGalvasProgrammētāji. Vot. Pārējie ir "vienkāršā tauta."