āboli pārāk tālu nekrīt: vispirms mans tēvs nokāva motoru savam autiņam, kad uznāca pirmais sals. viņš kopš iegādes nebija palūkojies kāds dzesēšanas šķidrums cirkulē. tas izrādījās ūdens. Es savu dīzeli reiz uzcepu nobraucot pāris km bez eļļas, kura nezkur bija izkūpējusi. motorgalva sasprēgāja kā lūpas pa ziemsvētkiem bučājoties.
Tad tēvs iegādāja opeli ar to "lielo bēemvē dīzeļmotoru". Ne nu labs cēliens, ne kā. Degvielas padeve ta elektroniska! Tie sensori un devēji baro pēc savas saprašanas un loģikas - spied uz akselatora cik gribi. Tagad ziemā vairs nelec nepielūdzams. Bet aizdomās netiek turēta kompresija, bet gan augstspiediena sūknis, kuram smidzināšanas intervālu nosaka čipiņi. Nu posts un negals ar tām mašīnām! Lai nolādēta tā diena, kad piesēdos pie barankas šim vecam putekļsūcējam!