Nu, hobijs tas būtu tad, ja būtu vienkārši interese par fenomenu vai tā vēsturi. Piem., viens no izcilākajiem 20.gs. filozofiem - M. Damits - interesējās par taro kārtīm un to vēsturi. (http://en.wikipedia.org/wiki/Michael_Dummett#Card_games_and_tarot) Taču šaubos, vai tām ticēja.

No otras puses, tieši investīcijas ticēšanā šiem fenomeniem, padara viņu darbību par racionalitātes perversiju. Proti, ir nācies redzēt, ka var normāli apspriest abstraktus jautājumus, bet tiklīdz runa bija par, piem., astroloģiju, varēja redzēt kognitīva bloka parādīšanos, kad netika pieņemti pat visvienkāršākie argumenti.