No aktuālajām mērkaķinga aktivitātēm man reāli krīt uz nerviem "roku darba" promotēšana kā pievienotā vērtība. Piemēram, pilngraudu makaroni par 5 Ls kilogramā, "Roku darbs". Makaroni tiešām garšīgi, sastāvdaļas kvalitatīvas - bet šai gadījumā roku darbs nozīmē tikai to, ka apgrozījums pārāk mazs/pakaļa par vieglu, lai optimizētu procesus un visus tos pašus pilngraudu miltus, svaigās vistu olas un skaidravota ūdentiņu ielaistu ražošanas līnijā, kas izmaksas varētu būtiski samazināt. Rezultātā es apsveru, ka laiks iegādāties rullējamo mašīnīti un gatavot pašai, ibo rezultāts neatšķirsies.
Tikmēr bijusī klasesbiedrene sāka arī ar roku darbu un tirdziņiem, bet tagad "Ekomako" nūdeles taisa nelielā ražotnītē Amatas ciemā, un piegādā restorāniem un veikaliem. Un bez "radošo industriju" klātbūtnes.