Domāju, ka drīkstu izteikties par šo tēmu, un viens no iemesliem būtu tāds, ka es galīgi neatbilstu rakstā minētajām ofisu meitenēm bez bērniem satriecošajā 35 gadu vecumā, līdz ar ko, iespējams, izpaliktu subjektīvā identificēšanās ar tematiku.

Raksts ir sašutumu raisošs un atstāj pretīgas mieles dēļ:
1) vienpusīgā situācijas apskata (bērna radīšanas, kopšanas un audzināšanas procesā piedalās 2, ģimene, sastāv arī no vīrieša, autors apzināti izvairās pieminēt šo medaļas otru pusi);
2) izmantotās pazemojošās un necienīgās terminoloģijas (mātīte, ālava, kantora žurciņa);
3) demagoģijas. Subjektīvs, maldīgs vispārinājums, raksturojot konkrētu sociālu kopu (latvietes ir pārāk slinkas, iedomīgas karjeristes un patmīles, lai domātu par ģimeni un bērniem. Bez iemācītām ģimeniskām tradīcijām) - laikam nav jāskaidro, kāpēc šādus sarunas konstruēšanas paņēmienus sauc par demagoģiskiem.