kājasmanaskājas
ahā, sporta veselīgumu šitādos rītos varētu stipri apšaubīt: saprotams, skriešana gan jūru līdz upei un pa taciņiem atpakaļ bija gatavā lirika – katrs savā tempā, nāsīs liels daudzums nepieradināta skābekļa, daiļa pasaciņa par skaistu un veselīgu svētdienas rītu labā kompānijā, skābekļa bāzes ielikšana nedēļai un tā. taču neskatoties uz rūpīgo iestaipīšanos un atstaipīšanos, apsēšanās šodien ir ārkārtīgi apgrūtinoša, līdz pirmajam publiskajam izgājienam vajadzētu vismaz atbrīvoties no vēlmes lamāties kā matrozim ik reizi, kad notiek sēžobjekta maiņa.

un jā, daudztūkstoši vakar noskrēja newjorkas maratonu, a tu, bārbala, apsēsties, piecelties un apsēsties pēc sešīša tenisčībās nevari. zirgam jāsmejas. vaina noteikti ir tenisčībās, jā, asikus vai vibramus, bet investīcijas tieši aprīkojumā vajag, tā ir, kā es te vaidu. /smīns/