Spānijā +6, Islandē - 6, bet Rīgā +9

un lai pēc pāris nedēļām nesamulstu pavisam un nesāktu kārt šūpoles vai krāsot olas, nolēmu, ka Garajai Ziemassvētku Kūkai būt. Ikurāt, pašlaik dienaskārtība ļauj nodarboties ar rituālu un tradīciju kopšanu,  ir pie kā pieturēties. Reizi gadā ir tik forši trīs nedēļas, katru otro vakaru, no ledusskapja augšas nocelt saini, attīt follijas kārtu, noņemt marli (drusku ieknakstīt no maliņas, pagaršošanai), un tad atkal, gan marli, gan kūku samērcērt ar kādu nebūt brendiju/ konjaciņu un nolikt atpakaļ, līdz aiznākamajai dienai. Tā sūcinot Kūku, Adventes laika vakari paiet drošās miera un pūkainības noskaņās. Galvenais, ir kopt Tradīciju un Rituālu un novērtēt brūvētāju pūliņus.

Pēc klejojumiem pa ļaužu pārbāztiem ūbermārketiem, kur vajadzīgās sastāvdaļas nepieciešamajā kvalitātē nebija, atradu Matīsa tirgū stūri ar brīnumaini sīrapainām sukādēm, mandeļgaņģiem, valriekstu gaņģiem, žāvētiem ķiršiem, pareizajām datelēm un vīģēm, kā arī, svaigām žāvētām plūmēm: maisiņš piesvērās pilns un smags ar cukuroto labumu.  Pie nākamā kārdinājumu plača gan  iepirku skābus kāpostus un lieldaivu ķiplokus, kontrastam.

Tā nu dzerot kafiju, smalcināju visus dienvidzemju labumus milzīgā bļodā, beigās pārlejot ar Pūres persiku zapti (gurķus mums marinē turki, sieru sien leiši, zaptes vāra grieķu vecmāmiņas. Global workflow file.LV), no viena citrona izspiestas sulas un krietnu brendija pusglāzi. Receptē gan bija prasīts mazāk, bet man šķiet, ka žāvētiem augļiem jābūt labi sakodušamies. Lai nu tagad pārsegti ar lina dvielīti līdz rītam sēd un kožās.
Rīt sāksies cepšanas darbi.