barbala (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} barbala) rakstīja,@ 2010-02-12 21:08:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
noņemiet tos pīkstuļus
Pa dienu uz viena pleca man uztupst ērglis un spārnus pa lāpstiņām klapējot saka- "ātrāk, ātrāk, efektīvāk, ātrāk, vēl", bet uz otra lēkā sermuliņš, kurš līksmi met nograuztu ābolu kātiņus monitorā, skrubina ausi un bārsta ironiskus citātus, šad-tad pa rainim, fabrikas meitenes dziesmu un tā. Citas mūzikas ij nevajag, taustiņi bungo un bīpi, tvīti, remainderi, feisbuki un skaipi rūpējas par pārējo instrumentālo, ieņerkstas viedtālrunis un pa reizei kā sulīgs ābols atskan lamas, kuras ilustrē vietu izaugsmei cilvēkkapitāla tolerēšanā. Katra diena kā pirmizrāde, everī dej laik sandej.
Tad tuvīnās baznīcas ieklapē sešus un nullpiecās apsardzes dienests, vecas inerces un neatceltas pavēles labad, uzliek visā namā signalizāciju un tā jāgodā, jo citādi var iepazīties ar struktūrām un tas nav tieši jums randevu valentains. Tāpēc nulpiecās ir jāuzvelk zābaki un jāiziet sniegā, zem uzraksta "ārā ir lāstekas" (man vislaik prasās nosvītrot un pierakstīt "iekšā") un sniegs silti kurkst un es zinu, ka esmu viena no dažiem pēdējiem šaizemē, kurai sniegs patīk vēl joprojām. Jā, sešosnullsešās, tātad, atvados no briljantu kaklarotām un rokassprādzēm ar safīriem pirmajā stāvā un aizbrienu gar vecajiem varoņiem, cauri trejparkiem, cauri BBazāram, ap stūri un vēl mazliet.
Bet vakari, pavisam vakari, ir silti un sedzoši, dūnu pēļi svina kājām, ja vien kādas nejaušas kustības, novēršanās nav iecirtušas plaisu ar asām šķembām, kura izskatās pēc reibuša lempja zāģēta āliņģa. Plaisas sadzīst pēc atkušņa un jauna sasaluma, tad viss ir spoži, tikpat spoži kā tie ledus vizuļi pie loga. Taču no lempjiem - zāģētājiem reizēm neizdodas izvairīties, tie sakrīt kā latloto bumbiņas izlozē 5 no 35, ņem lempji un bloķēti sastājas uz mūsu ezera, sāk zāģēt, vīlēt un drazoties, trokšņot un kaitēties; piepilda gaisu un aizkliedz ausis. Pa muti! Pa muti!
Abet nāks pavasaris, ledus izkusīs, pārplūdīs slūžas- kas tā būs par kušanu un plūšanu, lepmji noslīks. Jāuzpasē dobītes, lai nākamie nez-no-kurienes (no letālās sadzīves prozas) neizlīst.
Arvienvārdsakot, viss labi. Ziemums.
Pa dienu uz viena pleca man uztupst ērglis un spārnus pa lāpstiņām klapējot saka- "ātrāk, ātrāk, efektīvāk, ātrāk, vēl", bet uz otra lēkā sermuliņš, kurš līksmi met nograuztu ābolu kātiņus monitorā, skrubina ausi un bārsta ironiskus citātus, šad-tad pa rainim, fabrikas meitenes dziesmu un tā. Citas mūzikas ij nevajag, taustiņi bungo un bīpi, tvīti, remainderi, feisbuki un skaipi rūpējas par pārējo instrumentālo, ieņerkstas viedtālrunis un pa reizei kā sulīgs ābols atskan lamas, kuras ilustrē vietu izaugsmei cilvēkkapitāla tolerēšanā. Katra diena kā pirmizrāde, everī dej laik sandej.
Tad tuvīnās baznīcas ieklapē sešus un nullpiecās apsardzes dienests, vecas inerces un neatceltas pavēles labad, uzliek visā namā signalizāciju un tā jāgodā, jo citādi var iepazīties ar struktūrām un tas nav tieši jums randevu valentains. Tāpēc nulpiecās ir jāuzvelk zābaki un jāiziet sniegā, zem uzraksta "ārā ir lāstekas" (man vislaik prasās nosvītrot un pierakstīt "iekšā") un sniegs silti kurkst un es zinu, ka esmu viena no dažiem pēdējiem šaizemē, kurai sniegs patīk vēl joprojām. Jā, sešosnullsešās, tātad, atvados no briljantu kaklarotām un rokassprādzēm ar safīriem pirmajā stāvā un aizbrienu gar vecajiem varoņiem, cauri trejparkiem, cauri BBazāram, ap stūri un vēl mazliet.
Bet vakari, pavisam vakari, ir silti un sedzoši, dūnu pēļi svina kājām, ja vien kādas nejaušas kustības, novēršanās nav iecirtušas plaisu ar asām šķembām, kura izskatās pēc reibuša lempja zāģēta āliņģa. Plaisas sadzīst pēc atkušņa un jauna sasaluma, tad viss ir spoži, tikpat spoži kā tie ledus vizuļi pie loga. Taču no lempjiem - zāģētājiem reizēm neizdodas izvairīties, tie sakrīt kā latloto bumbiņas izlozē 5 no 35, ņem lempji un bloķēti sastājas uz mūsu ezera, sāk zāģēt, vīlēt un drazoties, trokšņot un kaitēties; piepilda gaisu un aizkliedz ausis. Pa muti! Pa muti!
Abet nāks pavasaris, ledus izkusīs, pārplūdīs slūžas- kas tā būs par kušanu un plūšanu, lepmji noslīks. Jāuzpasē dobītes, lai nākamie nez-no-kurienes (no letālās sadzīves prozas) neizlīst.
Arvienvārdsakot, viss labi. Ziemums.
