vai lai turpināt vai beigt nebeidzot?
ir diezgan nožēlojami (les miserables), kādu gadu ražot 3 gab. katru iepriekšējo turpinošus pusakadēmiskus* darbus par Konkrēto Tēmu un trešā darba pēdējos metros saprast, ka to (tēmu) jau no sirds, aknām un žultsakmeņiem nīstu un izdzirdot konkrēto vārdu salikumu gribu šaut.
un pati šauties nosten uz līdzenas vietas.
vienīgais, kāpēc sajāt vēl atlikušās diennaktis ir tas, ka iesākto vajag pabeigt, titāniskā betona-volframa pieeja: vajag un viss un pēc tam būs tev, circenīt aizkrāsne un riekstiņš, pīrādziņš, prieciņš- sniedziņš un vai arī fulbraitiņš un aiz loga apaļš frisko mēnestiņš vai varbūt trīs dēli basketbolisti un princis ar kajaku un kļušku un arī pilns skapis ar smukām kleitēm un krellēm.


*jo Tā nav zinātne un tieši tādēļ (TĀDĒĻ) to jānicina.


Mācies, bērniņ, eksaktās zinātnes, dabas zinātnes vai jebkuru citu tā koka zaru, ja vien tam pamatā ir metode un solīda teorija; struktūra, nevis kaut kādi uzvarētāju karalukos pieķeksēti pieraksti "kak vsjegda pobeģiķ voinu", kā tas ir sagadījies tik as of šodien manis nīstajā soczinātņu klāsterī zem nosaukuma "vadības zinātne", haha.
zirgam jāsmejas, ne , zinātne!
bweee. ja es būtu ezis, man aiz riebuma ap šo brīdi būtu nokritušas visas adatas, lūk, cik izmisīgi es kapājos ar pēdējām lapām.

** dzirdēju es vidusskolnieces starpbrīdī uz palodzes sapņaini sēžam, ka "ies uz kultūras akadēmiju, tur viss tā neformāli un nebūs jāzubrās un senči nepiļīs beidzot." "uzvilkt kedas un taisīt kīno griboties". kā reizi, ARĪ TO labāk varētu ar plašu leņķi, nevis nestrukturētu purvu galvā. bwē.

ja kāds no manas famīlijas bērniem, dzimušiem pēc 80 gada, sataisīsies turpināt ūdensgāzēju līniju, viņš/viņa norausies ar kadiķi no bārbalztantes, neatkarīgi no svara un garumu atšķirībām un pat tad, ja tas būs pats wii-rudais-lapsiņš-sniegdēļotājs-wii.