Par veselo saprātu
"Partijai ar to nav nekāda sakara, sakars ir veselajam saprātam, atbildēja N.Teicāns," jautājumā par dzīvnieku kaušanas izmaiņām.
"Veselais saprāts" ir viens no maniem patiešām mīļākajiem argumentiem brīžos, kad ir zināms, ka vismaz viena sarunu puse ir saglabājusi vēsu un racionālu prātu un spēj spriest pēc būtības. Tas nenotiek bieži, jo virspusē (arī prāta) visaktīvāk peld vieglas drazas, fiksā peļņaskāre un uzmešanas izskaitļošanā bāzētais uzskats, ka tikai tas- smalks uzmetiens- ir labu biznesa attiecību pamatā un veselais saprāts kā arguments ir ierindojams tajā pat vieglās valodas adeptiem nepieejamā kladītē ar uzrakstu "ētika". Citējot E.Repši budžeta sastādīšanas jautājumos '03 gadā- "ko nesaprotam, to svītrojam."


Govju un kaušanas gadījumā, visiem humānās nogalēšanas kaismajiem aizstāvjiem gribētos pavaicāt, vai ir zināma metodika, kā p/f Ķekava kauj vistas (atbilde: tām itin dzīvām vienkārši un ļoti ātri tiek nogrieztas galvas) un kur nu par industriālo metodi ar elekrtošoku acī. Tēvu sētās zināmā "vispirms milna- tad duncis" ir naturālās saimniecības un mazmēroga, reta un aizsargājama pieeja karbonādīšu iegūšanai, kurai nav sakara ar gaļas iegūšanu industriālos apjomos, gaļas kvalitāti arīdzan. Aizstāvēt zvēriņus ir forši, bet tad uz šīm ambrazūrām (neder līdzība: atkal jau asinis un nehumānie durkļi!) tā konsekventi un pēc būtības, sākot ar labturības noteikumiem saimniecībās, sprostā turētām dējējām un beidzot ar mākslīgās barības piemaisījumu kvalitāti.