režīmi (dienu un pārvalžu)
Pēdīgās dienas mani maķentī nodarbina režīmu jautājumi.
Piemēram, vai demokrātija ir optimālākā pārvaldes forma vidēji aptaurētam pūlim- nekustamā īpašuma kopīpašniekiem.
Nē, kā redzams zīmējumā- tas ir ceļš uz nekurieni tveicīgā jūlijā un histēriska apsaukāšanās pagalma vidū, zem nosaukuma "sapulce", konstruktīvisma neesamības paraugstunda. Tajā savijas nacionālais (Sevindžas, Genurija, Gio, Aijas, Vladislavas), sociālais un kulturālais ("kuram šeit ir augstākā izglītība? kurš nav kaut kāds zaglis? es, jūs, meitenīt, varētu audzināt!" kliedza emocionālā pensionāre, kura ir pret visu, arī pret to, ka ir pret visu) un daudzi citi pavedieni grodos mezgos, jautājumos par apkures mezgla renovācijām, sarkano līniju pagalmā un to, kurš galu galā, 1995. gadā nelegāli izlauza durvis.
Pats nekustamais īpašums uz šo atbild, sniedzot pavēni pēc karstuma, mazliet nodrebinoties, kad garām pabrauc trolejbuss un visādi citādi, viltīgi klusē, jo ir daudz no šī jau atskatījies: "bērni paliek bērni". Vienīgi žēl, ka šitā jakarējoties, mēs nespējam vienoties par drebināšanas samazināšanu vai citu uzlabojošu darbību. Saplēsīsim deķīti, tad audīsim jauno.

Vakardienas Dienā varēja vērot jauku tendenci- katrā lapā teju katrs raksts sākas ar tekstu "šībrīža ekonomiskajos apstākļos" vai "ņemot vērā krīzes situāciju" un tamlīdzīgi. Visi, gan par izglītību, medicīnu, sportu, visi, izņemot laika ziņas un līdzjūtības. Leksikā prasās ieviest abriviatūras : piemērām, ŠEA (šībrīža ekonomiskie apstākļi) ŅVŠBEA (ņemot vērā šībrīža ekonimiskos apstākļus), KS (krīzes situācijā), lai ar optimizēt uz tinti, zobu-mēles-pirkstu dilšanu un tā.

Tomēr, ŅVŠEBEA, mani daudz vairāk interesē klimatisko apstākļu pareiza vadība: pilsētā, vai ārpus tās, darbā vai atpūtā?

Proti, ir tik tīkami silts, bruģis pielīp pie pēdām, kopā ar liepziediem un elpojamajā gaisā skābekļa tā pamazāk; sirds sadzird veco dziesmu par tiekšanos pie dabas un ilgām pēc dzīves (vai vismaz, miega) ārpilsētā. Taču, saskaņā ar plānu, iesim tieši pretēji- aizvien lielākās un karstākās pilsētās uzkarst, lai pēc tam- nenoteiktajā un atliktajā "citdienā" varētu cerēt uz izlaušanos pie neskartā gaisa, daudz apdziedātajām liepām, ūdeņiem, pļautajām zālēm, izveidot reisu MarcoPolo- Taurene/Kaltene/Dzērbene; global-local.

Bet neskatoties uz visu, ieskaitot dabisko bezspēku karstuma priekšā, tagad ir jāstrādā, jo kvālā minūte dārga, pļaun nu izkaptiņ gatavo pļaviņu, gulēsi un klabināsies zzzziemā, kopā ar miegalāci.
Svelmīgs režīms, saskaņā ar senču dzīvescikliem gan.